Laimīgu jauno gabbu!
Nevarētu teikt, ka Caspa un Rusko būtu mani iecienītākie dubstep producenti, taču 2007. gada novembra FabricLive 37 mikss ir lielisks. Īpaši gribu izcelt pērli - Africa VIP, kas ir jau tā baudāma The Others treka Africa daudz smagāka, daudz baudāmāka versija.
Oi, oi.. tā tik vēl trūka, ka es pavelkos no meitenīgā dubstep. Jaunais 2009 tātad ir pavisam not gut, ja jau man patīk Scuba. Bet nu ziniet, viņa Subaqueous, kas atrodams uz vienas no pirmās Box Of Dub (3×12″) kompilācijas platēm ir patiešām smukulis. Mierīgs, baudāms, taču diemžēl pavisam neparedzēts klubos skandināšanai. Neko vairāk par shitty kvalitātes audio sempli iedot nevaru - pilnais treks būs jāmeklē pašiem.
P.S. Hā, tikko arī uzzināju, ka Scuba 6. februārī būs tepat netālu - uzstāsies Viļņā Vinylshop.lt pirmās dzimšansdienas tusiņā. Bez tam, tur spēlēs arī Spectrasoul kā arī mūsu pašu puikas Dann un Sairam. Būs jāmēģina tikt uz turieni.
Man nav vēlmes īsti veidot aprakst-sarakstu ar lietām, ko esmu vai neesmu paveicis nu jau aizgājušajā 2008. gadā, taču zināmas atziņas esmu guvis un manā skatījumā tās ir pieminēšanas vērtas.
Ģimene un draugi ir visu lietu sākums un pamats! Tas nav nekas ūberjauns un iepriekš nezināms, taču iepriekšējais gads ir labi atgādinājis par šo pamatvērtību. Jā, nenoliegšu, ka bieži vien esmu uzvedies slikti attiecībā pret man svarīgiem cilvēkiem, bet es pats to apzinos un viss notiek tā, kā tas notiek. Un tā nav otmazka, bet gan fakta konstatācija. Es nevaru arī sitot dūri pret krūtīm teikt, ka, redz, 2009. viss būs daudz savādāk. Nebūs! Cilvēki ta tie paši un tie nemēdz mainīties uzreiz un krasi. Bet jāpiedomā pie savām darbībām ir vairāk, tas ir fakts. 2008. gadā ir sanācis iepazīties ar milzum daudz cilvēkiem. Rīga man patīk ar to, ka tā ir gana liela pilsēta, lai pulcētu dažādu interešu sfēru domubiedrus. Tā pagājušajā gadā esmu personīgi iepazinies ar daudziem IT sfēras pārstāvjiem vai nu tie būtu blogeri, programmētāji, vai citas specifikas IT darboņi. No mājas klausītāja esmu pārtapis par biežāk uz klubiem gājēju un šajā sakarā ir sanācis iepazīties ar daudziem pašmāju un svešzemju džedajiem un elektronikas pasākumu organizatoriem. Esmu piedalījies vairāku pārtiju atbalstīšanā un promoutēšanā, lai vismaz kaut kā palīdzētu popularizēt kvalitatīvas elektroniskās mūzikas pasākumus Latvijā. Nākamgad viss būs vēl skaļāk un spēcīgāk!
Materiālas dabas priekšmeti ir vieglāk vai sarežģītāk, bet iegūstami! Bērnībā bija daudz un dažādas mantas, ko es gribēju, taču neviens man tās uz sitiena nepirka. Vai nu tāpēc, ka tās bija bezjēdzīgas, vai gluži vienkārši neadekvāti dārgas. Bet bērns nav bērns, ja viņam nav miljons nerealizētu vēlmju un sapņu. Nu ir pagājuši daudzi gadi, pats pelnu maizītei dienišķajai un varu arī atļauties dažādus vairāk vai mazāk lielus pirkumus. Esmu uzsācis to dzīves posmu, kur parādās kaut kāda nauda, ko varu ieguldīt savu vēlmju realizācijā. Šis posms beigsies līdz ar savas ģimenes nodibināšanu, kad būs jādalās ar visiem tās dalībniekiem. Bet pagaidām iepriecinu vien sevi lielisko. Gada lielākais un nozīmīgākais pirkums ir džedaju klases audio aparatūras iegāde. Komplektu salasīju (gandrīz) perfektu un jau daudz lēnāk sokas ar vinila iegādi. Vai nu nav tik daudz brīvo līdzekļu plašu pasūtīšanai, vai arī nav vinilā iespiests tāds materiāls kuru es gribētu iepirkt. Iespējams nopirkšu/dabūšu kompaktdisku atskaņotāju, lai lēnā vinila plašu kolekcijas papildināšanās nebremzē visu procesu. Pie pirkumiem vēl jāpiemin makten apjomīgs ārējais cietais disks, mobilais telefons un, protams, jaunais ābolu firmas kompis. Tās visas ir tikai mantas, taču šādā vai tādā veidā sniedz piepildījumu un ko vēl vairāk vajag tādam jaunam čalim kā man. Mantiņu wishliste joprojām visai gara un iespēju robežās centīšos to procesēt arī nākamā gada gaitā.
Krīze! Pieņemu, ka nākamais gads nebūs nekāda pasaka darba ziņā, bet esmu tam gatavs. Mainīsim darbu, ja būs tāda situācija. Strādāsim divtik smagi, ja būs tāda vajadzība. Kamēr jauni un bez liekām saistībām, ir jāiegulda sevi visu karjeras veidošanai. Sen pagājuši tie laiki, kad 20-something gadi ir atvēlami deguna urbināšanai un tikai skolas solu deldēšanai. Tagad ieguvējs ir tas, kas strādā un ceļ savu kvalifikāciju dienu pēc dienas. Un nekādu problēmu/aizspriedumu doties darbā aiz Latvijas robežām. Galu galā katrs pats savas laimes kalējs un es neredzu nekādu vajadzību upurēties kaut kādu dumu ideoloģisku mērķu dēļ.
Patiesībā ir tā, ka noslēdzam 2008. gadu ar pozitīvām domām. Piedodam saviem pāridarītājiem. Apkopojam darbus, kas ir jāizdara un bez lieka patosa un muļķīgiem sapņiem vienkārši ņemam un daram - melnu muti rukājam uz priekšu. Tā, lai prieks pašiem, prieks vecākiem un kaimiņu Mišam! Tomēr svarīgi ir šajā tik merkantilajā laikmetā nezaudēt cilvēcīguma iezīmes savos darbos..